Šodien pabeidzu visgarāko treniņu, kuru jebkad esmu skrējis - 36km. Šāda garuma un garākus treniņus skriešu tikai gadījumā, ja pēkšņi izlemšu noskriet Valmieras maratonu (ja jau piedalās tādā pasākumā, tad noteikti būtu jāpalien zem trīs stundām). Pašlaik turpretim tuvojas Zviedrijas orientēšanās maratona čempionāts (11. aprīlis), orientēšanās sezona vispār (šī būs īsa, jo skriešu maz)un vēstures bakalaura grāda iegūšana.
Bez tam arī mans ķermenis šodien pastāstīja, ka pagaidām skriet vairāk gatavs nav. Jāatpūšas un morāli jāsagatavojas sveju valsts orientēšanās čempionātam maratona distancē. Apvidus jau pašlaik ir brīvs no sniega segas un ceru, ka nākošajās 2 nedēļas arī liekie ūdeņi no meža pazudīs.Šogad distance ir salīdzinoši īsa - 24km. Arī iepriekšējā gadā distances garums bija tik mazs, taču smagā apvidus dēļ uzvarētāja laiks bija tikai 2:50 minūtes. Vecās kartes liek domāt, ka apvidus nebūs pārāk zaļš, akmeņi būs kā parasti Zviedrijā, taču lielākās grūtības sagādās ieleja, kura sadala sacensību apvidu divās daļās. Līdz ar to sacensību organizatori visticamāk ir izvēlējušies augšā - lejā variantu un ar mērķi mūs nogurdināt liks šķērsot šo ieleju maksimāli lielu reižu skaitu.
Kopumā par treniņiem un sacensībām šajā periodā domāju maz - rakstu bakalaura darbu. Nu neko nevaru sev padarīt, ka tas viss liekas tik interesanti, ka nevaru apstāties pētīt to visu un pēc tam uzlikt uz papīra. Esmu diezgan pārliecināts, ka ieteicamo 60 lpp. skaitu pārkāpšu vismaz divas, ja ne 2.5 reizes. Lai man pārāk nepiesietos ļoti daudz kas būs kaut kādā veidā jāmēģina ielikt pielikumā, bet es jau tā saīsināju pētāmo periodu piecas reizes...
Kas par tēmu bakalaura darbam?
AtbildētDzēstKontrastā ar Latvijā bieži redzēto "ūdens liešanu" eksāmenos un citos darbos, lai "izskatītos, ka ir daudz", Amerikā saskāros ar diezgan striktiem noteikumiem atbilžu izklāsta apjomam. Te parasti nav ieteicamā minimālā apjoma, bet ir konkrēts maksimālais apjoms (teikumi vai rakstu zīmes, ja pārsniedz, tad iespējams, ka vērtētājs nemaz nelasa un ieliek zemāko vērtējumu). Doma tāda, ka jāmācās pamatot domas ļoti īsi un kodolīgi un vērtētāji nav ieinteresēti lasīt "salieto ūdeni". Es protams nesaku, ka tas attiecas uz Tavu darbu un bakalaura darbiem vispār varētu būt grūti tādu limitu noteikt, bet, manuprāt, rakstīšana īsi ir vērtīga māksla.
AtbildētDzēst36km! spēcīgi.
AtbildētDzēstManuprāt vērtīgi ir rakstīt īsi un saturīgi, bieži tiek rakstīts īsi, kur tāpat nekas netiek pateikts. (off topic)
Tēma: Lielais Ziemeļu karš Latvijas teritorijā 1700. g. februāris - 1702. g. janvāris. Jāpiekrīt, ka ūdens liešana patiešām bieži kaitina, taču vismaz šinī gadījumā pašam liekas, ka īsti jau tā nedaru. Karadarbības aprakstīšana ir ļoti piņķerīgs pasākums, jo jāņem vērā ļoti daudz dažādu lielumu. Turklāt rakstu par 18. gs. sākuma armijām, par kurām bieži vien priekšstatu nav nekādu vai ir ļoti neprecīzs un tad nākas atrunāt vēl to uzbūvi. Tad vēl pie teiksim kritušo karavīru daudzuma jāizvēlas viens no 5 -6 variantiem, tad jāizskaidro kāpēc tieši tas utt. Kopumā domāju, ka tēmu iespējams bija jāsašaurina vēl, tad varbūt izdotos ielīst kādās 100. lpp., bet 60. lpp - nu nez, man tad paša darbs liktos pārāk virspusējs.
AtbildētDzēst