Lēnītēm, lēnītēm kāpju pāri sarūgtinājumam, kuru pats sev draudzīgi sarūpēju. Bija kļūdas, tās novērsīšu, bet līdz nākošajam ultralongam tā vai tā jāgaida gads. Par laimi ir virkne citu pasākumu, kuriem varu paspēt sagatavoties. Domāju, ka šogad sev uzstādīšu divus lielākus mērķus: Kuldīgas pusmaratonu un Valmieras maratonu. Ideju ļoti forši aprakstīja K. Jaunzems savā blogā, tādēļ sīkāk to neapskatīšu, bet domāju, ka man derēs šādu mērķu nospraušana. Uz izlasēm šogad tāpat nepretendēšu. Nebūs ne studentu, ne pasaules, ne eiropas čempju, bet pavisam noteikti būs Jukola, Kāpa, LČ vidējā, stafetē un maratonā. Trenējoties Kuldīgai un Valmierai, ceru būt formā arī uz iepriekšminētajām o - sacensībām. Kuldīgā mērķis būs pārsist iepriekšējā gada 1:20:31, ļoti labi jutīšos ja rezultāts tur būs ap 1h 15 minūtēm. Valmierā savukārt derētu palīst zem maģiskajām trim stundām. Pēdējā laikā visi pazīstamie savus pirmos maratonus paskrien zem 3h un būtu stulbi, ja man tas tā neizdotos. Anyway, galvenās izmaiņas līdzšinējā dzīvesveidā būs vairāk o un intervālu treniņu.
P.S. Ja nu kāds brīnās, kāpēc tā retāk šeit kaut ko ierakstu, tad ziniet - rakstu bakalaura darbu un gatavojos beigt universitāti. Vienkārši nav vaļas.