Pārdomas

Īstenībā jūtos ne īpaši lāgā. Padomā tik, tā trenējos visu jūliju un tagad tāds čušs. Velns. Pie tam tagad parastā treniņā nav vairs kā labajās dienās vēl augusta vidū. Tad es priecājos par vidējo pulsu zem 148 ar ātrumu tā - 4:50 km, tagad pie līdzīga ātruma pulss 158 - 160 nav nekāds brīnums. It kā jau nav nekas traģisks, ar tādu pulsu biju skrējis jau pāris gadus, bet tomēr nejūtos lāgā. Pēdējā mēneša neveiksme, kurām iesākums bija jūtams jau kāpā ir spiedušas mani analizēt.

Kas, Kā, Kad? Viss ir izsakāms pāris frāzēs - nepietiekama bāze, pārlieku liela slodze un intensitāte. Ziemas treniņi negāja tā kā vajadzētu, bet pavasarī skrēju sacensības katru nedēļas nogali vairāk vai mazāk bet trīs mēnešus. Es sevi izsmēlu. Tas izskaidro pagrimumu, ar to gan nevar izskaidrot pašreizējo situāciju, bet nu lai. Gan būs labi. Esmu sastādījis gan daļēju treniņplānu, gan sacensību plānu. Kad zināšu visas sacensības, plāns būs pilnīgs. Bet kopumā man nebūs tik daudz sacensību un tās būs izsētas daudz retāk un vienmērīgāk pa visu gadu. Sprinti un vidējās distance man būs labākajā gadījumā treniņi, ja vien tās nebūs atlases. Cīnīšos tikai stafetēs un garajās distancēs. Tādā veidā man sanāks ap 10 lielām sacensībām gadā (no aprīļa līdz oktobrim). Esmu arī atteicies no domas par Eiropas Čempionātu un Pasaules Čempionātu. Nav ko nesagatavotam un zaļam tur līst. Mani trīs galvenie mērķi tā vietā būs SM ultralongs aprīlī, WUOC 2010 vasarā un CISM rudenī. Pa vidam būs Latvijas un Zviedrijas čempji stafetēs un garajās, kā arī dažas lielās stafetes, nu un Baltijas čempis, bet tas tā.

Rīt dodos uz SM medel kvalifikāciju. Mans mērķis ir tehniski forši veikta distance, tas arī viss. Fināls mani neinteresē, jo man tur nav ko tādam nesagatavotam darīt. Jābūt reālam. Cīnīšos stafetē. Arī CISMā neko daudz negaidu un neplānoju - tehniski jauki veiktas vidējā un garā distance, bet pēc tam tad cīnīšos stafetē. Esmu runājis.Tiekamies mežā.