Kokneses zemessargu rota Lielā Ziemeļu karā

Ir pagājuši vairāki gadi, kopš esmu šeit ko rakstījis. Ir pagājuši gandrīz tik pat daudz gadi kopš vairs nestudēju vēsturi. 2012. gadā ieguvu maģistra grādu un kopš tā gada esmu atgājis malā no vēstures pētīšanas akadēmiskā līmenī. Tajā pašā laikā interese par pētniecību nav zudusi un ik pa laikam ir vēlme kaut ko uzrakstīt.

Meklējot materiālus maģistra darbam Gatavošanās Spilves kaujai: Zviedrijas armijas apgādes problēmas (1700. gada oktobris - 1701. gada jūlijs) uzdūros vairākiem interesanta satura avotiem. Biju plānojis studēt doktorantūrā, bet tik tālu līdz šim neesmu ticis.Tāpēc esmu nolēmis neturēt atrasto zem cepures un laist klajā šeit.

Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karalis Kārlis XII lielāko daļu labi trenētās un uzturētās armijas aizveda sev līdzi kaujas laukos vispirms uz Dāniju, tad Livoniju, Lietuvu, Poliju-Lietuvu, Saksiju un tad uz Krievijas Impēriju. Šajā laikā Zviedrijas Karalistes apsargāšanai bija jārod kādas alternatīvas. Zviedrijas cietzemē veidoja t.s. dubultos un trīskāršos u.t.t. lēņu pulkus, bet Livonijā militārās vienības tika organizētas ar vietējās bruņniecības, garīdziniecības un zemniecības palīdzību. No Igaunijas un Livonijas zemniekiem tika izveidoti vairāki zemnieku bataljoni. No latviešu zemniekiem tika izveidoti 6 bataljoni. Par tiem iepriekš ir rakstījis Edgars Dunsdorfs, bet padziļināti tie nav pētīti . Turklāt, balstoties uz E. Dunsdorfa rakstīto, to darbība ir zināmā mērā heroizēta.

7349. Vidzemes ģenerālgubernatora fonda 3. apraksta 62. lietas 375. lpp. uzgāju Kokneses rotas rulli (Rolle von der Kockenhusenske Companie). Šādi ruļļi bija sava veida personāla inventarizācijas protokoli Zviedrijas armijā un sniedz informāciju par tajos dienošo personālsastāvu. Interesanti, ka šis ir rotas, nevis bataljona rullis. Varētu domāt, ka tā ir viena no vairākām Kokneses bataljona rotām. Cits skaidrojums varētu būt tas, ka šī rota ir Kokneses bataljons tā formēšanas sākotnējā stadijā. 

Rotas personālsastāvs uzskaitīts šādi:

Rolle von der Kockenhusenske Companie
Capitain	Jean Friedr Lyhander
Leutnand	Cristoph Hinr Pleeban
Fenrich
Feldwibel
Chargaht
Fuhrer
1	Bartell Keywan	von Hirshen hoff
2	Peter Phan	von Hirshen hoff
3	Marting Semmit	von Hirshen hoff
4	Jaetz Zirull	von Hirshen hoff
5	Jurr Sillingen	von Hirshen hoff
6	Bullan Jahn	von Hirshen hoff
7	Jahn Sckincke	von Hirshen hoff
8	Bartell Siehlan	Ohselhoff
9	Ansch Herman	Ohselhoff
10	Jurr Fanskan	Ohselhoff
11	Marting Seimezak	Ohselhoff
12	Jurr Bahlak	Ohselhoff
13	Willum Babuschan	Stockmanhoffske
14	Martin Wersan	Stockmanhoffske
15	Christoffer Keitan	Stockmanhoffske
16	Hans Stallwir	Stockmanhoffske
17	Peter Kalwz	Stockmanhoffske
18	Peter Felne	Stockmanhoffske
19	Brentz Leping	Stockmanhoffske
20	Jurr Muyschneek	Klauenstein
21	Hans Gudrewitz	Klauenstein
22	Peter Abran	Klauenstein
23	Martin Römmer	Beberhoff
24	Martin Fleppe	Beberhoff
25	Martin Dserwen	Beberhoff
26	Jure Doman	Beberhoff
27	Jack Wahgul	Beberhoff
28	Pawel Lelle	Beberhoff
29	Hinrich Jäscke	Kokenhusen
30	Jacob Latze	Kokenhusen
31	Marting Margat	Kokenhusen
32	Peter Ratnizan	Kokenhusen
33	Mickll Burseneck	Kokenhusen
34	Andrey Absen	Kokenhusen
35	Brendt Andradsit	Kokenhusen
36	Marting Klühse	Kokenhusen
37	Rudsit Fingeray	Kokenhusen
38	Mick Ausgaldupp	Kokenhusen
39	Andrey Mutzeneck	Kroppenhoff
40	Hans Mettar	Kroppenhoff
41	Ansch Karepan	Kroppenhoff
42	Hirich Ocker	Kroppenhoff
43	Hinrich Lelocker	Kroppenhoff
44	Ans Bulle	Kroppenhoff
45	Hans Keback	Kroppenhoff
46	Brentz Barsdan	Ramdarhoff
47	Jahn Padmen	Ramdarhoff
48	Simon Purtzan	Ramdarhoff
49	Willem Stack	Grüterhoff
50	Jahn Spirlan	Grüterhoff
51	Jahn Gortzan	Helstrihoff

Tātad, no 10 muižām bija savākts pavisam 51 zemnieks. Apakšvirsniekiem vārdi nav uzdoti. Tas, droši vien, nozīmē to, ka tie vēl nebija atrasti. Diemžēl šis rullis nebija datēts ar konkrētu datumu un nav iespējams noskaidrot, kad tas sastādīts, bet visticamāk tas ir no 1701. vai 1702. gada. Redzams, ka virsnieki bija vācieši. Būtu interesanti noskaidrot, vai tie bija šo pašu muižu īpašnieki/arendatori un viņu dēli, vai savādāk piesaistītas personas.

English: Interesting historical source on Great Northern War - personell list of Koknese (Kokenhusen) company. I found this source when doing resarch for my master thesis and feel that it is good idea to make it available for more than just me. Unfortunately it is not dated but most probably relates back to 1701 or perhaps 1702. One can see that in total 51 local farmers from around Koknese were called in to serve in this company. They seem to have hade mostly latvian origin (evaluating by their names). At the same time commanders were both germans. It would be interesting to find out if those germans were sons of mentioned manor estate owners or they were attracted different way. Another interesting point, according to latvian historian Edgars Dunsdorfs and others, those were in fact battallions that were raised from latvian and estonian farmers. This unit is however too small to be counted as batallion (and it is named company). It might be so that this is Kokneses batallions forming phase only or it might be that this is list for only one of several its companies. 

Par spēku, atbildību un valdību

Šodien vienīgajā Latvijas ziņu portālā, kuru kaut nedaudz vēl var lasīt uzgāju pamatotu problēmas izklāstu par situāciju sociālajā sfērā http://ej.uz/k59y. Diemžēl tā ir taisnība: Latvijā mums (tajā skaitā arī sevī nedaudz jūtu šo nepareizo domāšanu) šķiet, ka neatkarību esam izcīnījuši un labklājība atnāks pati - to atnesīs valsts. Nekā. Pirms 20 gados barikādēs pret sarkano nacismu izcīnījām brīvību savai valstij, tagad mums arī garīgi jākļūst tīriem no šīs slimās domāšanas paliekām mūsu prātos. Ir svarīgi pārņemt kontroli katram par savu dzīvi, nevis žēloties par valdību kura zog (A, kurš negāja uz vēlēšanām, jo tas taču neko nemainot? Ja esam paši tik tīri un zinām, kā valsti vadīt, tad kāpēc paši neatrodamies Jēkaba 11?), par universitāti, pēc kuras absolvēšanas nevaram dabūt darbu (A kurš teica, ka universitātei mums tas jāgarantē? Vai atceroties vētrainās ballītes un mācībās ielikto darbu paši būtu gatavi zvērot ar savu dzīvību apgalvot, ka tādam smagi strādājošam cilvēkam kā man darbs pienākas?) vai kaimiņu, kurš nodarbojas ar biznesu un labi dzīvo, un "negodīgā" veidā to visu ieguvis (Vai esam paši mēģinājuši nodarboties ar uzņēmējdarbību un zinām, ka nopelnīt var tikai zogot?) un tā tālāk un tā joprojām.

Paklausoties promaskaviskā Saskaņas Centra runas par to, ka valdība zogot pensionāriem naudu, par to, ka valdība zogot studentiem un pārējiem naudu, daudziem tāds iespaids arī rodas. Padomāsim no cita skatupunkta: kam valdība domāta, kā naudu tad konsolidē un kur tā paliek. Valdība tikai pārdala tos līdzekļus, kurus mēs esam nopelnījuši. Ja mēs nemaksājam nodokļus, ja mēs nedibinām savas firmas vai vismaz nestrādājam, tad kādas gan mums tiesības saņemt milzīgas naudas summas pabalstos un kādas mums tiesības saņemt citu cilvēku maksāto nodokļu naudu vispār (ja nekad tā īsti strādājuši un nodokļus maksājuši neesam, piemēram)? Ja samazina, piemēram, to sociālo sfēru - nu neviens par tiem 50 miljoniem latu uz Lasvegasu neaizbrauks, nē! Ar šo soli mēs nonākam vienu soli tuvāk tam stāvoklim, kad patērēsim ne vairāk kā iztērējam. Valsts vienkārši pārņem kontroli pār savām finansēm un savu likteni.

Tagad rodas jautājums - vai mēs paši personīgi esam gatavi uzņemties atbildību par savu dzīvi? Vai mēs esam gatavi konsolidēt savus tēriņus atbilstoši savam budžetam? Vai mēs esam atmetuši, piemēram, bezjēdzīgo smēķēšanu vai ikdienas alus pudeles izdzeršanu, Makdonalda apmeklējuma vai atteikušies no vienalga kā cita, kas sit robu mūsu personīgajā budžetā? Vai esam gatavi strādāt, piemēram, par mazapmaksātiem pārdevējiem vai citā profesijā, lai tādā veidā izdarītu pirmo soli uz atbildības uzņemšanos pār savu dzīvi, pat par spīti tam, ka mūsu iegūtā izglītība vai velmes neatbilst darbam? Uzdrošinos teikt, ka pagaidām neesam gatavi tādam solim - sēžam un gaidām. Uzņemties pilnīgu atbildību par savu dzīvi nav viegli, es zinu - pats esmu šī ceļa pašā sākumā un manī sēž tās ķecerīgās domas par to, cik forši dzīvot uz valsts stipendijām un līdzīgi. Tādēļ aicinu - uzņemsimies 100% atbildību par savām dzīvēm, lai gan tas ir grūti. Nevainosim un nestāsimies ceļā cilvēkiem, kuru mērķis ir sniegt mums iespējas uzņemties pilnīgu atbildību par savu dzīvi. Kļūsim kungi pār savu dzīvi un būsim laimīgi!

Jauns formāts

Jau kopš oktobra beigām reizi pa reizītei paskrēju, bet ar šo nedēļu varu oficiāli paziņot, ka atgriežos pie ikdienas treniņiem. Kas bijis, bijis - jauns gads, jauna lapa. Mani mērķi ir skaidri nodefinēti un sasniedzami. Mana griba ir stipra un disciplīna dzelžaina. Manus treniņus raksturo devīze: "Mazāk! Intensīvāk! Koncentrētāk!"

Par pēdējiem notikumiem

Galīgi neesmu formā. Varbūt pa cietu segumu arī tos 36km noskriet varu, bet kā dodos iekšā mežā tā enerģija tiek tērēta aptuveni 2.5 reizes ātrāk un ap 12km plīstu nost. Par ātrumu labāk nerunāt vispār - esmu lēns, pārāk lēns. Par 10milu nemaz negribas domāt - tā piekāsu komandu, ka tiešām kauns. Šodien paskrēju Daugavas kausā - uzvarējām. Tomēr K.M. & M.S. ātrumi parāda reālo situāciju - pat bez manas divu minūšu kļūdas tur nekas labs nebūtu sanācis. Jātrenējas. Droši vien rakstīšu šeit kko tikai tad, kad tiešām man būs kas labs sakāms.

Pamazām

Lēnītēm, lēnītēm kāpju pāri sarūgtinājumam, kuru pats sev draudzīgi sarūpēju. Bija kļūdas, tās novērsīšu, bet līdz nākošajam ultralongam tā vai tā jāgaida gads. Par laimi ir virkne citu pasākumu, kuriem varu paspēt sagatavoties. Domāju, ka šogad sev uzstādīšu divus lielākus mērķus: Kuldīgas pusmaratonu un Valmieras maratonu. Ideju ļoti forši aprakstīja K. Jaunzems savā blogā, tādēļ sīkāk to neapskatīšu, bet domāju, ka man derēs šādu mērķu nospraušana. Uz izlasēm šogad tāpat nepretendēšu. Nebūs ne studentu, ne pasaules, ne eiropas čempju, bet pavisam noteikti būs Jukola, Kāpa, LČ vidējā, stafetē un maratonā. Trenējoties Kuldīgai un Valmierai, ceru būt formā arī uz iepriekšminētajām o - sacensībām. Kuldīgā mērķis būs pārsist iepriekšējā gada 1:20:31, ļoti labi jutīšos ja rezultāts tur būs ap 1h 15 minūtēm. Valmierā savukārt derētu palīst zem maģiskajām trim stundām. Pēdējā laikā visi pazīstamie savus pirmos maratonus paskrien zem 3h un būtu stulbi, ja man tas tā neizdotos. Anyway, galvenās izmaiņas līdzšinējā dzīvesveidā būs vairāk o un intervālu treniņu.

P.S. Ja nu kāds brīnās, kāpēc tā retāk šeit kaut ko ierakstu, tad ziniet - rakstu bakalaura darbu un gatavojos beigt universitāti. Vienkārši nav vaļas.

Epic fail

Kalni un apvidus kopumā mani iznīcināja. Ar izturību viss bija kārtībā, bet kājas gan pacelt nevarēju jau pēc 10km. Nu nekas, man ir trīs nedēļas līdz 10milai, lai pieradinātu kājas pie mīksta seguma, jo pie lēkāšanas no viena akmens uz citu satrenēties īsti nav kur.

D-day is closing in

Viena no intensīvākajām nedēļām šogad tuvojas beigām. To noslēgs Zviedrijas čempionāts ultragarajā distancē. Plānotais uzvarētāja laiks tiek plānots 2h 26min - šķiet būšu kļūdījies, paredzot, ka apvidus būs ļoti smags. Lai nu kā, esmu gatavs cīņai. Tagad viss ir tikai likteņa rokās. Stand and fight!