Uz doto brīdi katram sevi cienošam blogerim ir jāuzcep kāds rakstiņš par ziemu un par sniegu. Tad nu tā - braucu autobusā cauri Zviedrijai un te tik tiešām ir ziema, ļoti skaista ziema. Vēl Gotlandē skrēju treniņu putenī. Sniegs visu laiku aizputināja acis un pēc kādiem10km jau biju kļuvis par slinku, lai to sniegu notīrītu. Rezultāts bija tāds, ka man gandrīz aizsala acis - apakšējās un augšējās skropstas vienkārši bija sasalušas. Paveicās un atklāju to tīri laicīgi. Ziema ir forša, vienīgi kājas spīd. Man pat nebūtu nekas pavadīt visu ziemu, skrienot pa sniegu. Galvenais noteikums, ka tā ir ziema un neesmu spiests skraidīt pa žļurgu, kas pavisam noteikti nav nekas motivējošs. Kopumā jauki. Aloha!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru