Hearts on fire!
Tad nu sniega daudz un slīd diezgan. Ārā putenis un diezgan sit sejā un gaiss diezgan ledains. Rokijam tas viss pie kājas. Šodien biju Rokijs un pāris km bliezu pa 30cm dziļu sniegu. Nebūtu slims būtu izvilcis vairāk kā 9km, bet tas vienalga priekš Ziemassvētku dienas ir pietiekami. Manuprāt labākā rokija dziesma:
Aktuālais raksts
Uz doto brīdi katram sevi cienošam blogerim ir jāuzcep kāds rakstiņš par ziemu un par sniegu. Tad nu tā - braucu autobusā cauri Zviedrijai un te tik tiešām ir ziema, ļoti skaista ziema. Vēl Gotlandē skrēju treniņu putenī. Sniegs visu laiku aizputināja acis un pēc kādiem10km jau biju kļuvis par slinku, lai to sniegu notīrītu. Rezultāts bija tāds, ka man gandrīz aizsala acis - apakšējās un augšējās skropstas vienkārši bija sasalušas. Paveicās un atklāju to tīri laicīgi. Ziema ir forša, vienīgi kājas spīd. Man pat nebūtu nekas pavadīt visu ziemu, skrienot pa sniegu. Galvenais noteikums, ka tā ir ziema un neesmu spiests skraidīt pa žļurgu, kas pavisam noteikti nav nekas motivējošs. Kopumā jauki. Aloha!
24 Reasons why to date an athlete
1. We're used to perform in very little clothing.
2. We can go fast and hard or slow and soft.
3. We come hard out of every turn.
4. We have great stamina.
5. We always finish.
6. We use our whole body.
7. We can go anywhere, anytime.
8. We’re explosive from the beginning till the end.
9. We shower more than 10 times a week.
10. We aim to break records.
11. We know how to work the curves.
12. We're more flexible than the average person.
13. We can perfom under any conditions.
14. Track athletes go all year round.
15. We have perfect form/technique.
16. We have great hip movement.
17. Sprinters, middle distance, long distance, we good for everything.
18. We have good sence of humore, cause we don t know what to do when we run.
19. Because every other sport plays with balls.
20. We are always hungry.
21. We are familiar with quote: "Wow, your heart beats so slow!"
22. When we want something, we make sure we get it!
23. We don t like to be followed, but we love to follow others.
24. Let s be serious, who wouldn't want A Track Body.
2. We can go fast and hard or slow and soft.
3. We come hard out of every turn.
4. We have great stamina.
5. We always finish.
6. We use our whole body.
7. We can go anywhere, anytime.
8. We’re explosive from the beginning till the end.
9. We shower more than 10 times a week.
10. We aim to break records.
11. We know how to work the curves.
12. We're more flexible than the average person.
13. We can perfom under any conditions.
14. Track athletes go all year round.
15. We have perfect form/technique.
16. We have great hip movement.
17. Sprinters, middle distance, long distance, we good for everything.
18. We have good sence of humore, cause we don t know what to do when we run.
19. Because every other sport plays with balls.
20. We are always hungry.
21. We are familiar with quote: "Wow, your heart beats so slow!"
22. When we want something, we make sure we get it!
23. We don t like to be followed, but we love to follow others.
24. Let s be serious, who wouldn't want A Track Body.
Epidēmija
Cūku gripa? Muļķības. Pasauli ir apņēmusi slinkuma epidēmija, arī es esmu noķēris šo vīrusu. Nu neko negribās. Piespiežos aiziet uzskriet, pēc tam jūtos labi. Piespiežos pamācīties, pēc tam jūtos labi. Tomēr iesākt darīt pilnīgi jebko ir 2 simtajā pakāpē grūtāk kā darīt neko. Dēm. Šodien 20km un nedaudz skolas lietu, tagad graužu rūpnieciski ražotas zviedru piparkūkas un dzeru kakao ūdeni. Kaut kad savilkšu galus par treniņu kilometrāžu, kaut kad pamācīšos, kaut kad sakārtošu savu dzīvesvietu. Kaut kad, kad būs beigusies epidēmija. Cha!
Jā, jā, jā
Nekur neesmu pazudis, tepat esmu. Trenējos, mācos. Reizēm uznāk melnie, bet tomēr trenējos un mācos. Ja kādam velme mani samalt putekļos, droši uz priekšu - SM Ultralång laipni gaidīti. Uzliekam kādu pozitīvu meldiņu un ejam uzskriet.
Nr.6
Šonedēļ:
7 treniņi
7h un 2minūtes
5635kcal
81.8km
Un šodien treniņā pulss bija zemākais kopš augusta sākuma. Beidzot.
Atpūtas nedēļa, kurai beidzoties esmu ļoti noguris. 5. solis
Šīs nedēļas treniņi bija paredzēti tādi vieglāki, bet nākošnedēļ piektdien būtu jāskrien 4 jūdžu tests maksimāli. Viss pavērsās nedaudz savādāk - tiku pieteikts vietējām sacensībām "Nedēļas nogale bez aļņiem", kur tad arī piedalījos. No treniņplāna viedokļa tas iespējams nebija pārāk prātīgi, jo ķermenim reizēm ir jādod iespēja arī atpūsties. To ceru tagad darīt nākošnedēļ, treniņos ripinot viegli un bez sevišķas piepūles. Cerams, ka negatīvu seku šitam pasākumam nebūs.
No otras puses, šīs sacensības bija rozā briļļu noņemšana no acīm. Tiku noslānīts kā mazais, jā, izgāzos ka veca sēta. Tomēr pats trakākais ir tas, ka samassēja mani bijušais kluba biedrs Jonas Nordström, kurš gadiņu atpakaļ vēl bija tur pat manā līmenī. Viņš bez tam ir arī tikai juniors...
Orientieristam ir jātrenējas mežā, nu tā vienkārši ir. Biju cerējis trenēt orientēšanos tik pēc ierašanās LV, bet nu redzu, ka tā būtu bijusi milzīga kļūda. Ir būtiski katru dienu skriet orientēšanās treniņu. Citas iespējas pusgada laikā sagatavoties uz SM ultralongu vai WUOC longu vienkārši nav. Bez tam, pēdējās divas nedēļas biju palaidies slinkumā un spēka treniņus īpaši veikt necentos. Tas bija ļoti muļķīgi. Tagad man viss būs jāsāk atkal no gala, jo purvos un kalnos spēks ir faktors, kurš izšķir ātrumu.
Vēl jāpiemin, ka jau 11km distance man nelikās viegla, beigās tiešām strādāju autopilotā(kurš man nav īpaši kvalitatīvs). Līdz SM ultralongam būs pamatīgi jāpasvīst, tiešām pamatīgi. Vairāk orientēšanās, vairāk spēka un tas viss ilgāk. Lūk, ko tagad darīšu.
Šonedēļ:
7 treniņi (2 orientēšanās)
7 stundas 36 minūtes
5969kcal
88km(no kuriem 19 sacensību tempā)
Bezaļņu sacensību kartes:
Ak, jā. Garajā distancē pa vidu man izdevās izslēgt Garminu un tādēļ var izskatīties, ka esmu izlaidis pāri kp.
Atpakaļ uz īstā ceļa. Nedēļa Nr.4
Garos komentāros neieslīgšu. Zināju, ko gribu jau sen, taču sāku iet šo ceļu tikai tagad.
Ar šo nedēļu nobeidzas mans pirmais mikrocikls. Nākošā nedēļa būs atpūtas nedēļa. Treniņi paliek garāki un interesantāki, kā arī sāku izjust zināmu progresu. Tas priecē. Helovīns Zviedrijā ir briesmīgs pasākums. Šo "svētku" dēļ nestrādā bibliotēka, baseins un kaudzei veikalu ir saīsināts darba laiks. Plus vēl kaudze cilvēku vazājas apkārt pa ielām drausmīgos kostīmos. Amizanti.
Garais treniņš šodien nelikās grūts: 13km tempā 5:10/km + 7km tempā 4:10/km. Tas priecē. Šķiet, ka gaidāmie 24km un 26km treniņi problēmas nesagādās. Kas būs tālāk, redzēsim.
Šonedēļ:
7 treniņi (0 orientēšanās)
7h 26min
6055kcal
88km
Jo man ir plāns. Trešā nedēļa.
Esmu nedaudz škrobīgs. Pirmāmkārtām treniņā jutos čābīgi, bet otrāmkārtām mans 2 mēnešus vecais Garmins pēc treniņa atsakās slēgties iekšā. Diena tāda pačābīga. Bet man ir plāns un tas tiek realizēts. Šonedēļ atkal esmu nedaudz virs normas izpildījis darāmo. Pēc plāna bija jāsaskrien 79 kilometri, bet reāli izdevās saskriet 83km. Tā kā tie papildus kilometri vācās no mazām astītēm katra treniņa galā, tad visticamāk, kamēr mans garmins būs miris, skriešanas plānoto apjomu sasniegšu, taču pa virsu jau neko nevarēs likt, jo nebūs nekā, ar ko izmērīt noskrieto.
Bet nu lai tas Garmins iet ieskrieties. Man tagad svarīgākas lietas darāmas. Līdz es nesākšu skriet orientēšanos(ko esmu atlicis līdz ierašanās Latvijā brīdim) man tas garmins nemaz nav tik īpaši nepieciešams. Nedaudz papētīju savu garo treniņu dinamiku. Cik atceros, tad pēdējais garākais treniņš man kaut kad bija 24km kaut kad pirms diviem gadiem, bet mans garo treniņu rekords ir 26km noskrieti km laikam 2005. gada 31. decembrī (vai varbūt 2006. gada, neatceros). Tad nu 24km skriešu jau decembra sākumā, bet savu rekordu atkārtošu 27. decembrī. Un TAD es sākšu savu garo treniņu kilometrāžas rekordu labošanas sēriju. Viss sākas ar 29km fartleku 3. janvārī un tad jau 29-32-35-36(un citi "īsāki" - 20 līdz 24km treniņi), kam vajadzētu vainagoties ar 38km treniņu 14. martā. Kā jau esmu minējis, SM ultralongs būs mans. Ceļš uz to ir maigi izsakoties velnišķīgi grūts, bet esmu to veikšu, jo beidzot man ir izdevies sakārtot pa plauktiņiem arī tās domas un idejas, kuras bija izbēgušas no manas Mendeļējeva tabulas līdz šim.
Ak jā, šodien skrietā garā treniņa garums bija nieka 17.29km
Bet nu šī nedēļa:
7 treniņi (0 orientēšanās)
7 h un 8 minūtes
4516 kcal
83.9km
Šonedēļ līst. Solis Nr. 2
Njā, trenējos pilnīgi savādāk, kā reiz tas tika darīts vieglatlētikas treniņos. Vienīgā nemainīgā vērtība ir palikusi kilometrāža. 80km agrāk bija tāds pavisam viduvējs nedēļas apjoms. Pēc jaunās sistēmas trenējoties, es vēl kādas četras nedēļas aptuveni tā arī dabūšu skriet. Bet ne par to iet runa. Ideja tāda, ka pagaidām un arī vēlāk man sevi pārāk nebūs sevi jānopūlē ar intervālu treniņiem. Kaut arī pēc katras skriešanas vēl papildus trenēju spēku, tomēr ir sajūta, ka trenējos par maz. Ar nepacietību gaidu nedēļu numur 7, kad plānotais nedēļas apjoms ir 93 kilometri. Tad, ātrāk jau laikam nē, es varbūt varēšu justies trenējies, jo pašlaik tā nu galīgi nejūtos. Bet nu man ir plāns, kā padarīt šīs mazkilometrāžas nedēļas interesantākas. Rīt ķeršos klāt tā realizēšanai. Tad jau redzēs, kā būs. Bet šonedēļ:
7 treniņi (0 orientēšanās)[plānā - 7 orientēšanās, bet ar to es šeit tomēr pārāk neaizraušos...]
6h 26 minūtes [plānā - 5h 54min]
5196kcal
75.3km [plānā - 71km]
Gribās, bet jākož ribās
Ir pagājusi tikai nedēļa kopš sāku trenēties. Sāku mierīgi un tas nepavisam nav fiziski grūti, taču morāli mani iznīcina. Man gribās skriet divas reizes dienā, divas! Es nezinu, kā es tikšu ar sevi galā...
Världs bästa andra lag jeb sākam trenēties.
25manna bija jaunās treniņu sezonās pirmās sacensības. Neko negaidīju un neko nedabūju. 2. etaps, muļķīgas kļūdiņas, pārāk liels ātrums, no 83. vietas uz 79. vietu, komanda 36. vietā. Uz kādu laiku bija škrobīte par to, ka mans sniegums bija zems, salīdzinot ar komandas rezultātu, taču kā jau biju sev solījis, neškrobojos par treniņsacensībām. Kopumā bija jauki. 25mannafesten. Big love is back. Gaidas. Nākošajā rītā kājās īsti spēka nebija, taču par spīti tam viss gāja pat salīdzinoši labi, ja ņem vērā, ka gulētas tika tikai 4 stundas. Beigās tomēr izgāzos kā veca sēta. Pirms elektrolīnijas dabā bija izbūvēta kaut kāda telefona līnija, kura nebija iezīmēta kartē. Es nezināju, ka zviedri mēdz tā izklaidēties un atstāju tur kādas 5 minūtes. Varēju iznākt pirmajā desmitniekā, bet... Da lai paliek, 25mannafesten un big love visu atsvēra un sacensības pametu spārnots. Tagad trenējos un mācos, nekam citam laiks tā īsti nesanāk. SM ultralong, es nāku!!!
7 treniņi no tiem 5 orientēšanās
5 stundas 25 minūtes
3272 kcal
57.6km
Let`s rock!
Es, Mikus Žagata, ar šo apņemos turpmāko gadu trenēties atbilstoši sastādītajam treniņplānam, trenēties noteiktajām sacensībām un nekam vairāk. Treniņu mērķis ir attīstīt manas spējas un prasmes uz konkrētām sacensībām, nekam vairāk. Es nebūšu apbēdināts par rezultātiem sacensībās, kuras man nav svarīgas un tiek izmantotas kā treniņi. Nogurums pēc mācībām nebūs šķērslis aiziet uz treniņu, man vienmēr izdosies atrast motivāciju treniņam. Es došos skriet arī lietū vai putenī, jo es zinu, ka vienmēr jūtos labāk pēc paveikta treniņa, bet katru izlaisto treniņu nožēloju. Es piekopšu tādu dzīvesveidu, kurš ļaus man katrā treniņā sasniegt nosprausto mērķi. Es klausīšos savā ķermenī un neļaušu slimībām un vīrusiem mani uzveikt. Savainojuma gadījumā es atradīšu alternatīvu treniņu metodi un par spīti šķērslim sagatavošos mērķsacensībām un sasniegšu tajās uzstādīto mērķi. Es vēlos sevi attīstīt daudzpusīgi, tādēļ arī mācīšos, strādāšu un izklaidēšos es kā normāls cilvēks, jo sports ir tikai daļa manas dzīves, sports nav mana dzīve. Katru rītu un vakaru es pārlasīšu šo zvērestu sev un no tā izejot es novērtēšu paveikto dienas gaitā un izplānošu darāmo topošajai dienai. Es būšu apmierināts un laimīgs ar dzīvi, jo zinu, ka dzīvojot savu dzīvi pēc šiem likumiem, es daru to, kam esmu piedzimis.Rīt elle ies vaļā, esmu tai gatavs.
Es sāku šo blogu ar atskaiti līdz WUOC 2010. Viss būtu bijis labi, ja pēc Kāpas, kad nevarēju pilnīgi paskriet, būtu paņēmis kādas dažas nedēļas vieglāk. Tā neizdarīju un sanāca pāršaut pār strīpu. Kopš tā laika atskaiti neveicu ne šeit, ne reālajā dzīvē. Nē, neesmu nekam atmetis ar roku, WUOC 2010 joprojām ir tur, kur tam jābūt, taču pārtrenēšanās man lika pārvērtēt paša darbības.
Esmu diezgan daudz izlasījis, pārdomājis un pārvērtējis. Daudz jau esmu agrākajos rakstos pastāstījis, tāpēc neatkārtošos. Svarīgi ir veikt visu soli pa solim un pirmais solis uz WUOC 2010 garo distanci ir Zviedrijas Čempionāts maratonā jeb ultragarajā distancē. Līdz tam ir palikuši seši mēneši un septiņas dienas, kuras izmantošu, lai varētu pilnīgi sagatavoties. Es saku nē vienkāršai skriešanai, es saku jā orientēšanās treniņiem. Tas viss sākas rīt. Rīt atkal tiek iesākta gatavošanās nākošajai sezonai, kuras pirmais mērķis ir SM ultralongs. Atkal es trenēšos kā traks, taču šoreiz ar galvu. Pirmais solis uz pirmo mērķi ir rīt. Pilnīga atdeve, tāpat kā toreiz...
Pauze
Šo un nākošo nedēļu ņemu un atpūšos no skriešanas. Izlasīju šito rakstu http://dyestat.com/lauren/2007/06/29/takin-breaks/ un uzreiz sapratu, kas darāms. Neko diži daudz jau tāpat nebūtu skrējis, bet kādu dienu no skriešanas izlaist gan nebūtu iedomājies. Vakar neskrēju, šodien arī pagaidām neplānoju iet, rīt, iespējams aizbraukšu ar velosipēdu kādā ekskursijā, 7dien, ja gribēsies, varētu aizlaizt uz vietējo čempionātu orientēšanās vidējā distancē, bet tikai, ja gribēsies. Atpūšos gan tikai no treniņiem, pārējās jomās(Bakalaura darba rakstīšana, mācības un darbs pie http://www.pagatne.lv/) rukāju kā nelabais. Šodien piebeidzu pirmo no četriem šeit Gotlandē apgūstamajiem priekšmetiem un pabiju ASV vēstnieka Zviedrijā lekcijā. Esmu apmierināts. Vēl tikai jātiek cauri 30 lapaspusēm zviedru valodā uzrakstītai grāmatai par Lielo Ziemeļu Karu un tad jau šodienas norma būs pabeigta. Bet darba daudz, īpaši daudz laika atpūtai nav. Kad vēl nāks klāt 2 stundu orientēšanās treniņi aiz kuriem sekos 1h spēka treniņi, tad, iespējams arī šeit un twitter.com apgrozīties nevarēšu biežāk kā maksimums reizi nedēļā. Ja godīgi, tad tas ir tieši tas, ko man vajag. Sēdēšana bezdarbībā mani vienkārši nogalina. Kopumā jūtos labi. Te ir iestājies rudens - laiks ir auksts, arī lietains un aiz loga vakaros biedējoši auro vējš. Krāsainu Jums rudeni!
Fail, complete fail.
Zviedrijas čempis vidējā, stafetē, kā arī CISM ir atzīstams par pilnīgu izgāšanos. Vienkārši nevaru paskriet. Nožēlojama sajūta. Nekas, sezona ir beigusies un nu varēšu pamazām atgūt zaudēto un sagatavoties nākošajai sezonai. Vēl pāris stundas esmu Latvijā, bet pēc tam uz ilgāku laiku te nerādīšos. Labā ziņa ir, ka sāku justies arvien labāk. Trenējamies, cīnamies - izrāpšos no bedres, apsolu. Trenējamies.
Pārdomas
Īstenībā jūtos ne īpaši lāgā. Padomā tik, tā trenējos visu jūliju un tagad tāds čušs. Velns. Pie tam tagad parastā treniņā nav vairs kā labajās dienās vēl augusta vidū. Tad es priecājos par vidējo pulsu zem 148 ar ātrumu tā - 4:50 km, tagad pie līdzīga ātruma pulss 158 - 160 nav nekāds brīnums. It kā jau nav nekas traģisks, ar tādu pulsu biju skrējis jau pāris gadus, bet tomēr nejūtos lāgā. Pēdējā mēneša neveiksme, kurām iesākums bija jūtams jau kāpā ir spiedušas mani analizēt.
Kas, Kā, Kad? Viss ir izsakāms pāris frāzēs - nepietiekama bāze, pārlieku liela slodze un intensitāte. Ziemas treniņi negāja tā kā vajadzētu, bet pavasarī skrēju sacensības katru nedēļas nogali vairāk vai mazāk bet trīs mēnešus. Es sevi izsmēlu. Tas izskaidro pagrimumu, ar to gan nevar izskaidrot pašreizējo situāciju, bet nu lai. Gan būs labi. Esmu sastādījis gan daļēju treniņplānu, gan sacensību plānu. Kad zināšu visas sacensības, plāns būs pilnīgs. Bet kopumā man nebūs tik daudz sacensību un tās būs izsētas daudz retāk un vienmērīgāk pa visu gadu. Sprinti un vidējās distance man būs labākajā gadījumā treniņi, ja vien tās nebūs atlases. Cīnīšos tikai stafetēs un garajās distancēs. Tādā veidā man sanāks ap 10 lielām sacensībām gadā (no aprīļa līdz oktobrim). Esmu arī atteicies no domas par Eiropas Čempionātu un Pasaules Čempionātu. Nav ko nesagatavotam un zaļam tur līst. Mani trīs galvenie mērķi tā vietā būs SM ultralongs aprīlī, WUOC 2010 vasarā un CISM rudenī. Pa vidam būs Latvijas un Zviedrijas čempji stafetēs un garajās, kā arī dažas lielās stafetes, nu un Baltijas čempis, bet tas tā.
Rīt dodos uz SM medel kvalifikāciju. Mans mērķis ir tehniski forši veikta distance, tas arī viss. Fināls mani neinteresē, jo man tur nav ko tādam nesagatavotam darīt. Jābūt reālam. Cīnīšos stafetē. Arī CISMā neko daudz negaidu un neplānoju - tehniski jauki veiktas vidējā un garā distance, bet pēc tam tad cīnīšos stafetē. Esmu runājis.Tiekamies mežā.
Ir!
Pēc četru gadu cenšanās IK Auseklis V21 grupā beidzot ir trīniekā. 2006. g - 4. v. , 2007. g - 4.v., 2008. g. - DSQ(trijnieks pēc otrā etapa, Zemgus tika savainots un nācās izstāties). Un šogad, kad par nelaimi (pārāk sālīti sanāk katru nedēļu ceļot uz LV un atpakaļ) es nevarēju piedalīties, ir trešā vieta. Malači puikas!Nekas, nākošgad paņemsim arī Bērci un Sirmo;)
Mans nedēļas kopsavilkums izskatās aptuveni tā: 49.5km, 3417kcal un 4h un 4min, bet kas ir pats svarīgākais - sāku beidzot justies puslīdz normāli! Domāju, ka uz pavasara un vasaras bāzītes visu SM stafetes, CISMu un 25mannu varēšu bez liela apkaunojuma paveikt. Pašlaik aktīvi nodarbojos ar ziemas treniņu plānošanu un morālās bāzes uzkrāšanu. Nākošnedēļ tiekamies SM, bet pēc nedēļas CISMā. Ta jau ziņošu...
Kopsavilkums par Augustu
Pavisam biju piemirsis, ka 2. treniņu mēnesis jau pagājis. Par spīti visādām likstām un neveiksmēm, izdevās saskriet ap 320 kilometrus, kuri sarumējās kādās 25 stundās un 20 000 kcal. Latvijas čempja vidējā rezultāti atnesa dažus pārsteigumus, bet tā jau mēdz gadīties. Turu īkšķus par IK Auseklis šodien! Piebeigšu treniņu un savilkšu kopā arī šīs nedēļas veikumu, bet tas tā - pret vakaru. Skrienam!
Dzīve iet augšup
Sāku beidzot justies pieklājīgi. SM & CISM tātad tomēr varēšu paskriet. Žēl, tiešām žēl, ka rīt Latvijas čempionātā stafetēs nevarēšu palīdzēt IK Ausekļa pirmajai komandai izcīnīt ilgi gaidīto zeltu. Rīt tas pavisam noteikti notiks. Es ticu Jums čaļi. Veiksmi!
Dancing in the rain
Šo nedēļu fukšos jau ņemu tā stipri mierīgi. Izklaidēties var, taču par daudz ir par daudz - galīgi vairs nav interesanti. Vakar pat izlaidu kārtējo iesvētību kārtu, lai tā vieta aizietu pastaigāt pa Vizbiju, nedaudz padomātu un vēlāk mājās palasītu grāmatu. Tas pavisam noteikti bija to vērts un šodien man nemaz nebija grūti uzreiz pēc pamošanās aiziet uzskriet. Uzlija lietutiņš, bet nu tas piederās pie lietas.
Vakar vairāk vai mazāk saplānoju savus treniņus no oktobra līdz aprīlim, kad notiks pirmās lielās sacensības SM ultralong. Izanalizēju savas pagājušā gada kļūdas un pielietoju tās sastādot plānu, tādēļ uzskatu, ka šogad man izdosies. WUOC 2010 garā distance būs mana. Treniņplānā gan vēl neesmu salicis orientēšanās treniņus, taču man ir aptuveni skaidrs, kur tiem jābūt, tā kā tie neizpaliks. Tagad jādodas mācīties:) Veiksmīgai dienai noklausāmies
Peter Parker week (Number 8)
Tieku fukšots pa labi un pa kreisi (Tiem, kas nezina pusgadu mācīšos Gotlandes Universitātē). Tas viss paņem diezgan laika un treniņi līdz ar to varētu nelikties tik smagi, cik vajadzētu. Tomēr tie, kuri paši ir bijuši fukši sapratīs. Šonedēļ esmu saskrējis kaut ko pie 53 kilometriem un attiecīgi 4,5 stundām. Jā, rudenī būšu sausiņš, bet nu tā nu reiz ir sanācis. Fiziski arī nejūtos pārāk labi un varbūt atpūta tiešām nāk tieši laikā.
Nedaudz par Gotlandes sportisko pusi. Sala ir diezgan līdzena - augstākais punkts ir 83m virs jūras līmeņa, taču tas tāds izņēmums. Kartes, kurās gan vēl diemžēl neesmu skrējis, izskatās līdzīgas magnēta kartēm(Rīgas, protams), taču dabā viss izskatās pilnīgi savādāk. Šodien, skrienot pa meža celiņu centos saprast, kam Latvijā tas varētu būt līdzīgi. Nu lūk, pēc manām domām, saliekot kopā Sējas purva purvainās daļas ainavu ar piejūras kāpu daļu ainavu, kā arī par pamatni izvēloties cietu kaļķakmens pamatni, jums varētu rasties zināma ideja, par to, kā ir skriet pa Gotlandes mežu. Kaut kad ielikšu arī kādas fotogrāfijas. Nākošnedēļ ceru skriet novada čempionātā garajā distancē. Ceru, ka man atļaus. Trakākais vien, ka fukši man turpinās arī nākošajā nedēļā. Savs laiks akmeņus lasīt, savs - mētāt...
Atvaļinājums (Nedēļa Nr.6)
Vēl viens sporta ārsta apmeklējums. Rezultātā esmu piespiedu atvaļinājumā. Tagad, kamēr nejutīšos pietiekami labi, pie apjoma un intensitātes vispār nestrādāšu. Tas nozīmē, ka sezona visticamāk ir beigusies, jo rudens sezonā būšu sēne. Nekas, tas ir uz labu. Kārtīgi atpūtīšos un tad visticamāk jau oktobrī sākšu gatavoties nākošajai sezonai. Šonedēļ 85km un 6 stundas 45 minūtes pavadītas treniņos.
Man ir jauna rotaļlieta Garmin Forerunner 305. Tagad varu priecāties katrā treniņā. Secināju, ka treniņa parastais ātrums man tagad ir ap 4:45 min/km. Vismaz kaut kāds prieciņš. Tagad tikai jāņammā iepirktie vitamīni. Tiešām apjomīgi sanāk - ap 10 ripām dienā.
Nākošās nedēļas apkopojums tiks rakstīts jau Gotlandē. Tā kā - aidā dzīvē!
Virziena precizējums
Pašsajūta nav mani pārāk lutinājusi pēdējās divas nedēļas. Pulsi gan kļuvuši vēl nebijuši zemi, taču tam līdzi nāk paliels sagurums un šādas tādas diskomforta sajūtas. Laikam tomēr jāatpūšas. Šis ir pirmais gads, kad vasarā esmu tik daudz trenējies, plus vēl bāzītes arī nav. Ieplānotos orientēšanās treniņus laikam nāksies atlikt līdz Gotlandei. Bet nevajag jau tagad uzreiz iedomāties, ka sākšu slinkot. Joprojām būs 2 treniņi dienā, VFS ar tomēr pielikšu klāt treniņiem. Galvenā ideja ir piebremzēt ar apjomu un nedaudz ar intensitāti, lai uz ziemas treniņsezonas sākumu, kas paredzēta oktobrī būtu pietiekami atpūties un svaigs. Jā, rudens sezonā nebūšu topā, bet nu ir nedaudz jāatpūšas pirms darba pie apjoma un orientēšanās, lai to varētu veikt maksimāli kvalitatīvi.
Ko esmu paredzējis ziemā? Kāpēc tik agri sākšu trenēties? Man ir lieli mērķi, bet pasaulē daudz skrējēju ir daudz man priekšā. Lai viņus panāktu, būs jāpasvīst. Mans plāns tagad ir divas nedēļas neskriet orientēšanos, bet vieglatlētikas treniņos apmierināties ar minimumu, tad, līdz ar ierašanos Gotlandē, pavadīt stundu dienā dipinot pa kādu no daudzajām kartēm, kā arī pie reizes neaizmirst par vieglatlētikas treniņiem. Tad pēc Latvijas čempja orientēšanās maratonā sākt pavisam nopietnu gatavošanos jaunajai sezonai. Mērķis ir vismaz 15h treniņu nedēļā, sešas dienas nedēļā 2h treniņš kartē, kā arī ļoti rūpīgs darbs pie VFS, SFS un ātruma treniņiem. Ja kādam šķiet, ka es vienīgais tā plānojus trenēties, tad varat iemest aci http://tynne.at-photo.se/ Tinongs plāno skriet 20h nedēļā, es tik 15:D. Nu būšu es monstrs, tas ir nenovēršami. Tiksimies mežā;)
Rutīna (nedēļa Nr.5)
Piektā nedēļas beigas mani sagaida ar pirmo noskrieto pusmaratonu, 105km un 9 stundu treniņiem nedēļas garumā. Jāsaka, ka esmu jau atkal pieradis pie trenēšanās divas reizes dienā. Tā nav nekāda problēma. Šonedēļ sapratu, ka nedaudz tomēr piehaltūrēju un ir jomas, kurām treniņos vajag pievērst vairāk uzmanības (VFS, orientēšanās un skriešanas tehnika). Pie tā tad arī sākšu strādāt tā nopietni. Šodien un pāris nākošās dienas vēl atgūšos no pusmaratona, bet uzreiz pēc tam gan sekos nopietns 3 nedēļu treniņperiods. Ir mērķis, ir plāns un ir darbi.
Learn to run when feeling pain, then push harder
Kuldīgas pusmaratons parādīja manu ātrumu. Zaudētas 5,5minūtes savam mērķa laikam un 28. vieta kopvērtējumā. Ir vieglākas dienas un ir grūtākas. Šī pavisam noteikti bija otrā, bet par spīti tam, es vēlos to atkārtot, un vēlams ar atbilstošu ātrumu! Stunda divdesmit minūtes un trīsdesmit sekundes nav rezultāts, ar kuru varētu samierināties. Šoreiz karstums un ātrums mani iznīcināja, bet nākošreiz es atriebšos. Pēc brītiņa došos uz treniņu, ar kuru sākas sagatavošanās Zviedrijas čempjiem vidējā un stafetē, Armijas čempim un Latvijas čempim orientēšanās maratonā. Ar katru dienu es palieku spēcīgāks, bīstieties manis!
Nākošais solis (jau ceturtais)
Jau mēnesi esmu čakli trenējies, tiešām čakli. Savu kilometrāžas rekordu, šķiet, gan nebūšu lauzis, bet tik daudz nebiju mēnesī skrējis kādu pusotru gadu. 490 kilometri, 45 stundas, 35 000 patērētu kcal. Kas attiecās uz šo nedēļu - pagaidām 106km un 9 stundas 10 minūtes. Pēc kāda brītiņa gan aiziešu vēl nedaudz paskriet, bet nu tas jau nav tik svarīgi - daži km turp, daži šurp. Latvijas čempionātā nebiju pieteikts un tādēļ neskrēju. Nu nekas, lielais mērķis joprojām ir Latvijas čempionāts pusmaratonā. Mans plāns ir: Run like hell and get the agony over with.
Kas būtu, ja būtu
Divas rupjas kļūdas man neļāva iekļūt finālā. Tas tomēr izrādījās reāli vairāk iespējams, kā pašam pirms tam likās. Distance nebija pārāk sarežģīta, taču nespēju salikt savu ātrumu kopā ar koncetrēšanos uz karti. Rezultātā aptuveni minūte kļūdās. Žēl, SM kā parasti bija ļoti jauks pasākums, un fināls to visu būtu tikai pastiprinājis. Tagad atpakaļ LV. Jāgatavojas pusmaratonam un rudens mačiem. Motivācija trenēties tagad ir pašā zenītā.
Tredje veckan
Nedēļa pirms SM. Lai varētu noripināt šīs un sekojošās sacensības, samazināju slodzīti. Aptuveni deviņas stundas un aptuveni 100km. Tadās būs arī sekojošās divas nedēļas. Rīt Zviedrijas chempis sprintā. Kvalifikācija uz šēru saliņas Zviedrijas rietumu piekrastē, fināls Stromstadas pilsētiņā. Vai būs fināls? Redzēsim. Šodienas sprinta treniņš rādīja, ka spēks ir. Tad nu, lai spēks ir ar mani. Priekā!
It`s all about glory
Otrā nedēļa ir veikta. Alūksnes svaigais lauku gaiss dara savu. Ar otro soli pieveicu 139km 11 stundās un 39 minūtēs, kā arī esmu ieguvis pavisam jauku un nevienmērīgu iedegumu. Tagad esmu atpakaļ Rīgā, atjaunojis spēkus un saēdies labi daudz zaļumus.
Šī rīta sporta laboratorijas apmeklējums, kuru ieguvu par Rīgas maratona stafetes uzvaru, atnesa zināmus pārsteigumus. Izrādās, joprojām neesmu izrāpies no bedres, kurā iekritu pēc Jukolas, bet jau nākošnedēļ jāskrien Zviedrijas čempis Sprintā, tad nedēļas nogalē Latvijas vieglatlētikas čempionāts un tad, vēl pēc nedēļas, Latvijas čempionāts pusmaratonā. Nekas, viss būs labi. Esmu apņēmības pilns uzlabot savu 5km rekordu un uzstādīt kvalitatīvu rezultātu pusmaratonā. Tagad tikai atliek turpināt veikt soli pēc soļa, jo pasaules studentu čempionāts ir tieši pēc gada. Slava prasa upurus...
Pirmais solis veikts, līdz WUOC 2010 palikuši vēl 53 tādi paši
Viens amerikānis man kaut kad stāstīja, ka līdz pieraduma izveidei nepieciešamas vismaz 3 nedēļas. Šī tad nu ir tā pirmā, un es zinu, ka būs arī otrā, trešā un... piecdesmit trešā. Šonedēļ 12 treniņos 11 stundās un 40 minūtēs veikti 132km. Tā kā pirmdien un otrdien uztaisīju tikai pa vienam treniņam, tad vēl ir kur augt - reāli vēl kādiem 24km un divām treniņu stundām vajadzētu nākt klāt. Es gribu, es varu, es sasniegšu!
Ideāla diena
Ideālas dienas ne vienmēr sākas tā, kā tās liekas beigās. Arī šorīt - nepamodies paēdu brokastis un aizgāju gulēt līdz treniņam. Kaut kādā veidā viss nedēļas nogurums man uzbruka tieši šorīt. Pacīnijos ar sevi par aiziešanu uz treniņu (un šī iekšējā diskusija nebija viegla). Pirmo treniņu samazināju par kādiem 4.5km, bet treniņš beigās tik grūts nemaz nelikās.
UnTAD nāca JWOC stafetes skatīšanās - Latvijas puikas parādīja daudziem, kur vēži ziemo. Perfekta sajūta, kas atsauc atmiņā 2007. gadu Austrālijā. Pēc mūsu čaļu finiša nekavējoties devos uz savu otro treniņu. Un šoreiz es lidoju. Nogurumu gandrīz nejutu. 10km aerobo skrējienu (pulss līdz 160) noskrēju pa rekordu - 41:37. Finišs varēja būt nedaudz spēcīgāks, bet tas nāks - nekur jau nepazudīs. Tagad vīna glāze par mūsējo sniegumu JWOCā un tad jāturpina gatavoties nākošajiem mačiem - Zviedrijas čempim sprintā, Latvijas vieglatlētikas čempim un Latvijas čempim pusmaratonā.
P.S. Noskaņai iesaku paklausīties Manowar - Crown and the ring.
Pirmais purva treniņš
Pēc atgriešanās no Pasaules Kausa posmiem Norvēģijā E. Bertuks man pastāstīja par apvidus tehnisko un fizisko sarežģītību. Pirms kāda laika internetā varēja atrast nākošā gada studentu čempja garās distances veco karti. Būtībā purvains kalns, ļoti līdzīga JWOC 2008 gada garās distances kartei. Tātad smaga orientēšanās un ļoti smaga skriešana, bet jācīkstās man tomēr būs ar zviedriem, vietējiem. Tā kā neuzskatu, ka gada laikā spēšu pārspēt zviedrus orientēšanās tehnikas ziņā, tad vienīgā izvēle paliek pārspēt viņus fiziski. Tad nu esmu izdomājis visādus mocību treniņus, kurus ar laiku sākšu praktizēt. Šodien biju izvēlējies pamēģināt skriešanu pa purvu. Treniņš diemžēl neizvērsās tā kā bija paredzēts - purvs bija parāk aizaudzis, lai pa viņu skraidelētu, tādēļ kāpu laukā un paskraidot pa vietējo mežiņu atradu vēl pāris kalniņus papildus jau man zināmajiem un treniņu pabeidzu skraidot pa fiziski pasmagu krosa aplīti(nedaudz garāks par 2km). Jūtos patīkami saguris, bet gatavs vakara treniņam. WUOC 2010 - es nāku!
P.S. jāatrod kāds normāls tīreļa tipa purvs, diemžēl tiešā tuvumā man tāds nav... kaut kas būs jāizdomā...
Mācību stunda
Kāpa izvērsās par ļoti skaistu mācību stundu. Trīs dienu kopvērtējumā zaudētas 50 min. uzvarētājam runā pašas par sevi. Lai arī uzvarēt:D pavisam noteikti negrasījos, tomēr kaut ko tādu gaidījis nebiju. Pat bez kļūdām zaudētu uzvarētājam daudz - ap 25min. Daži secinājumi:
- Es vienkārši esmu par lēnu
- Kamēr citi ir formas augšējā punktā, es laikam esmu lejējā
- Orientēšanās ātrums ļoti pieklibo
- Arī orientēšanās izturība ir daudz par švaku(ziemas ceļa savainojums liek par sevi manīt)
- Orientēšanās tehnikā ir atrastas būtiski uzlabojamas detaļas.
Izskatās bēdīgi (nu ir jau ar), BET esmu pozitīvi noskaņots, jo tagad esmu atklājis vissteidzamāk uzlabojamos aspektus. Viss jūlijs tiks veltīts treniņiem. Vajadzētu izdoties.
Nākamās sacensības - visticamāk, ka skrējiens apkārt Vaidavas ezeram jau nākošsvētdien.
Jauni horizonti - jauni mērķi
Mērķiem ir jābūt, tas nu ir skaidrs kā diena. Savādāk dzīvei pietrūkst asumiņa, pietrūkst sajūtas, ka cīnies peldot pret straumi. Mērķiem ir jābūt lieliem, augstākajiem, jo savādāk no tā visa nav nekādas jēgas - visu laiku vajā nepiepildības sajūta.
Orientēšanās. Lai arī iepriekšējā rakstā minēju, ka nenožēloju katastrofālos rezultātus sākot ar iepriekšējā gada februāri, kuri man ļāva atrast pamatu zem kājām, tomēr jānorāda, ka iekšējā miera labad ir nepieciešams revanšs. JWOC garā distance un stafete bija iepriekšējā gada vislielākās izgāšanās, to tā atstāt nevar. Juniors vairs neesmu, taču pasaules čempionāts zviedrijā ir jau nākošagad. Tātad galvenais mērķis man ir WUOC 2010 Borlengē, Zviedrijā. Lai tie zviedri un visi citi tik panāk priekšā - redzēs velnu.
Vēl viens čempis, kurā revanšēšos nākošgad būs Baltijas čempis. Šogad slimības dēļ mans rezultāts bija nožēlojams, knapi finišēju. Nākošgad jātiek sešiniekā.
Ja skatamies uz citām nopietnām sacensībām, tad stipri piezemētāk, bet tomēr plānoju atlasīties uz pasaules čempi Tronheimā un Eiropas čempi Bulgārijā. Mērķi ir garā distances, kur jātiek finālos.
Kas attiecas uz šo gadu, tad galvenais mērķis pavisam noteikti ir Pasaules militārais čempionāts Igaunijā septembrī. Tā kā ar visām klapatām sagatavošanos normāli varu sākt tikai tagad tad īsti negarantēju savas spējas cīkstēties ar turp sabraukušajiem grandiem, tādēļ vienkārši vēlos labi noskriet visas distances.
Kas attiecās uz vēsturi, tad savā Bakalaura darbā vēlos revanšēties par to, ko sastrādāju šinī kursa darbā - noplosīšos tā, lai šo ķibeli aizmirst. Pie Bakalaura darba jau darbu esmu sācis. Viss būs OK;) Savas divus sešinieku un trīs septītnieku jau izlabot vairs nevaru. Arī tas grauž dvēseli, tāpēc Maģistra grāda mērķis ir Summa cum lauda un Sarkanais diploms. Te viss ir salīdzinoši vienkārši - tikai jāstrādā(un jāiemācās pāris valodas:p).
Trīs lietas labas lietas - Vieglatlētika. Kopš Rīgas maratona man ir āķi lūpā un par galveno distanci gribās izvirzīt pusmaratonu. Tai vajadzētu arī būt īstajai distancei lai varētu apvienot ar orientēšanās garajām distancēm. Tā kā 2012. gadā pasaules orientēšanās čempis notiks Tjerī piemājas mežā, tad būtu loģiski pieļaut, ka viņš tur visus gribēs samalt. Zinot Francijas apvidu īpatnības, man īsti nav velmes tur skriet, tādēļ galvenais mērķis 2012. gadam un pagaidām galvenais mērķis vieglatlētikā ir pusmaratons Pasaules Universiādē Ķīnā. Tie rezultāti, kurus līdz 2012. gadam vēlos sasniegt ir: pusmaratons - 1:10:00, 3000m - 8:55, 5000m - 15:30.
Svaigā koncepcija
Šī un iepriekšējā ziemas treniņsezona izvērtās vairāk kā eksperimentu kopums, mazāk kā kvalitatīva treniņsezona. Divas svarīgas dzīves sastāvdaļas bija jāpaceļ jaunā līmenī vai arī jāpamet. Bija jāizvēlās ko darīt tālāk - trenēties vai netrenēties un, ja trenēties, tad kā, kā arī, ko studēt, kā studēt un ko es darīšu pēc studiju beigšanas(kā pelnīt lielo miljonu:)). Papildus šīm dvēseliskajām šaubām, radās iespēja arī izmēģināt, kā tas ir izklaidēties tādos (nu gandrīz tādos) apjomos, kā izklaidējas mani draugi.
Izvēles varianti, kurus apsvēru bija krasi pretēji, bez maz vai revolucionāri(nu priekš manis vismaz). Biju gatavs gan pamest sportu vispār, gan pamest mācības vispār un doties trenēties uz Skandināviju, paralēli kko strādājot(droši vien, ka lasot zemenes:D). Biju gatavs pamest vēsturi un mācīties te ekonomiku, te kādas inženierzinātnes, te datorzinātnes, arī vispār netrenēties un nemācīties, bet pelnīt lielo citronu:D Nu un protams, ka klubiņi, meitenes un viss ar to saistītais tam visam pa vidam galīgi man sajauca visus it kā nopietnos plānus, kas jau galvā bija nobrieduši. Vienu vārdu sakot, šaubījos.
Līdz ar to rezultāti nebija jāgaida(tiešā nozīmē). Sākot ar 2008. gada februāri, kad manā galvā sāka ieplūst visas šīs augšā minētas filozofiskās pārdomas, mani treniņu apjomi, kvalitāte un intensitāte tikai kritās. Uz uzkrātās bāzītes rēķina vēl šo to varēju uzskriet, bet kopumā viss gāja uz leju. Tas pats arī vēstures studijās - uz iepriekšapgūtā rēķina vēl izdzīvoju gandrīz līdz pat šim brīdim. Katastrofiskie rezultāti Baltijas čempī, Jukola, Tiomilā, Elitserienos, pilnīgs ātruma zudums stadionā, neveiksme studijās bija indikatori, kurus es pamanīju, taču īsti nevēlējos tos atzīt. Kursa darba aizstāvēšana bija liktenīgais trieciens. No telpas kurā tika aizstāvēti darbi izvilkos kā suns ar kājstarpē iežmiegtu asti. Tāds kauns par savu slinkumu, izgāšanos kursa biedru un pasniedzēju priekšā mani laikam piemeklēja pirmos reizi.
Pēc sagandētas nedēļas nogales un vēl dažām paŗdomu pilnām dienā radās tas, ko saucu par FRESH CONCEPTION. Tā būtībā ir raksturojama šādi: esmu orientierists, vēsturnieks un skrējējs. Ideja ir vienkārša - šīs sfēras ir tās, kur es sevi vēlos pierādīt un kurās darbojoties es jūtos vislaimīgākais. Pats īpatnējākais ir tas, ka šī koncepcija man bija padomā jau sen, tikai es cerēju, ka var būt citas, labākas. Kā izrādās - nē. Tāda forša tā dzīve ir. Pats labākais, ka es tiešām nenožēloju šo periodu - slikts jau tas nebija, bija jautri. Kā izrādās, sevi piepildīt, diemžēl(vai drīzāk par laimi) es varu tikai vienā konkrētā veidā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)