Nedaudz par Gotlandes sportisko pusi. Sala ir diezgan līdzena - augstākais punkts ir 83m virs jūras līmeņa, taču tas tāds izņēmums. Kartes, kurās gan vēl diemžēl neesmu skrējis, izskatās līdzīgas magnēta kartēm(Rīgas, protams), taču dabā viss izskatās pilnīgi savādāk. Šodien, skrienot pa meža celiņu centos saprast, kam Latvijā tas varētu būt līdzīgi. Nu lūk, pēc manām domām, saliekot kopā Sējas purva purvainās daļas ainavu ar piejūras kāpu daļu ainavu, kā arī par pamatni izvēloties cietu kaļķakmens pamatni, jums varētu rasties zināma ideja, par to, kā ir skriet pa Gotlandes mežu. Kaut kad ielikšu arī kādas fotogrāfijas. Nākošnedēļ ceru skriet novada čempionātā garajā distancē. Ceru, ka man atļaus. Trakākais vien, ka fukši man turpinās arī nākošajā nedēļā. Savs laiks akmeņus lasīt, savs - mētāt...
Peter Parker week (Number 8)
Tieku fukšots pa labi un pa kreisi (Tiem, kas nezina pusgadu mācīšos Gotlandes Universitātē). Tas viss paņem diezgan laika un treniņi līdz ar to varētu nelikties tik smagi, cik vajadzētu. Tomēr tie, kuri paši ir bijuši fukši sapratīs. Šonedēļ esmu saskrējis kaut ko pie 53 kilometriem un attiecīgi 4,5 stundām. Jā, rudenī būšu sausiņš, bet nu tā nu reiz ir sanācis. Fiziski arī nejūtos pārāk labi un varbūt atpūta tiešām nāk tieši laikā.
Atvaļinājums (Nedēļa Nr.6)
Vēl viens sporta ārsta apmeklējums. Rezultātā esmu piespiedu atvaļinājumā. Tagad, kamēr nejutīšos pietiekami labi, pie apjoma un intensitātes vispār nestrādāšu. Tas nozīmē, ka sezona visticamāk ir beigusies, jo rudens sezonā būšu sēne. Nekas, tas ir uz labu. Kārtīgi atpūtīšos un tad visticamāk jau oktobrī sākšu gatavoties nākošajai sezonai. Šonedēļ 85km un 6 stundas 45 minūtes pavadītas treniņos.
Man ir jauna rotaļlieta Garmin Forerunner 305. Tagad varu priecāties katrā treniņā. Secināju, ka treniņa parastais ātrums man tagad ir ap 4:45 min/km. Vismaz kaut kāds prieciņš. Tagad tikai jāņammā iepirktie vitamīni. Tiešām apjomīgi sanāk - ap 10 ripām dienā.
Nākošās nedēļas apkopojums tiks rakstīts jau Gotlandē. Tā kā - aidā dzīvē!
Virziena precizējums
Pašsajūta nav mani pārāk lutinājusi pēdējās divas nedēļas. Pulsi gan kļuvuši vēl nebijuši zemi, taču tam līdzi nāk paliels sagurums un šādas tādas diskomforta sajūtas. Laikam tomēr jāatpūšas. Šis ir pirmais gads, kad vasarā esmu tik daudz trenējies, plus vēl bāzītes arī nav. Ieplānotos orientēšanās treniņus laikam nāksies atlikt līdz Gotlandei. Bet nevajag jau tagad uzreiz iedomāties, ka sākšu slinkot. Joprojām būs 2 treniņi dienā, VFS ar tomēr pielikšu klāt treniņiem. Galvenā ideja ir piebremzēt ar apjomu un nedaudz ar intensitāti, lai uz ziemas treniņsezonas sākumu, kas paredzēta oktobrī būtu pietiekami atpūties un svaigs. Jā, rudens sezonā nebūšu topā, bet nu ir nedaudz jāatpūšas pirms darba pie apjoma un orientēšanās, lai to varētu veikt maksimāli kvalitatīvi.
Ko esmu paredzējis ziemā? Kāpēc tik agri sākšu trenēties? Man ir lieli mērķi, bet pasaulē daudz skrējēju ir daudz man priekšā. Lai viņus panāktu, būs jāpasvīst. Mans plāns tagad ir divas nedēļas neskriet orientēšanos, bet vieglatlētikas treniņos apmierināties ar minimumu, tad, līdz ar ierašanos Gotlandē, pavadīt stundu dienā dipinot pa kādu no daudzajām kartēm, kā arī pie reizes neaizmirst par vieglatlētikas treniņiem. Tad pēc Latvijas čempja orientēšanās maratonā sākt pavisam nopietnu gatavošanos jaunajai sezonai. Mērķis ir vismaz 15h treniņu nedēļā, sešas dienas nedēļā 2h treniņš kartē, kā arī ļoti rūpīgs darbs pie VFS, SFS un ātruma treniņiem. Ja kādam šķiet, ka es vienīgais tā plānojus trenēties, tad varat iemest aci http://tynne.at-photo.se/ Tinongs plāno skriet 20h nedēļā, es tik 15:D. Nu būšu es monstrs, tas ir nenovēršami. Tiksimies mežā;)
Rutīna (nedēļa Nr.5)
Piektā nedēļas beigas mani sagaida ar pirmo noskrieto pusmaratonu, 105km un 9 stundu treniņiem nedēļas garumā. Jāsaka, ka esmu jau atkal pieradis pie trenēšanās divas reizes dienā. Tā nav nekāda problēma. Šonedēļ sapratu, ka nedaudz tomēr piehaltūrēju un ir jomas, kurām treniņos vajag pievērst vairāk uzmanības (VFS, orientēšanās un skriešanas tehnika). Pie tā tad arī sākšu strādāt tā nopietni. Šodien un pāris nākošās dienas vēl atgūšos no pusmaratona, bet uzreiz pēc tam gan sekos nopietns 3 nedēļu treniņperiods. Ir mērķis, ir plāns un ir darbi.
Learn to run when feeling pain, then push harder
Kuldīgas pusmaratons parādīja manu ātrumu. Zaudētas 5,5minūtes savam mērķa laikam un 28. vieta kopvērtējumā. Ir vieglākas dienas un ir grūtākas. Šī pavisam noteikti bija otrā, bet par spīti tam, es vēlos to atkārtot, un vēlams ar atbilstošu ātrumu! Stunda divdesmit minūtes un trīsdesmit sekundes nav rezultāts, ar kuru varētu samierināties. Šoreiz karstums un ātrums mani iznīcināja, bet nākošreiz es atriebšos. Pēc brītiņa došos uz treniņu, ar kuru sākas sagatavošanās Zviedrijas čempjiem vidējā un stafetē, Armijas čempim un Latvijas čempim orientēšanās maratonā. Ar katru dienu es palieku spēcīgāks, bīstieties manis!
Nākošais solis (jau ceturtais)
Jau mēnesi esmu čakli trenējies, tiešām čakli. Savu kilometrāžas rekordu, šķiet, gan nebūšu lauzis, bet tik daudz nebiju mēnesī skrējis kādu pusotru gadu. 490 kilometri, 45 stundas, 35 000 patērētu kcal. Kas attiecās uz šo nedēļu - pagaidām 106km un 9 stundas 10 minūtes. Pēc kāda brītiņa gan aiziešu vēl nedaudz paskriet, bet nu tas jau nav tik svarīgi - daži km turp, daži šurp. Latvijas čempionātā nebiju pieteikts un tādēļ neskrēju. Nu nekas, lielais mērķis joprojām ir Latvijas čempionāts pusmaratonā. Mans plāns ir: Run like hell and get the agony over with.
Abonēt:
Ziņas (Atom)